8.5.10

Don't believe everything happiness says

Man pretī nāca maza sejiņa, smaidot zilajām acīm un lūpām, kuras notraipītas ar plombīra saldējumu. Pasmaidu.
Bet šodien cilvēki pārvietojas rindās, kolonnās. Dīvainības nekad nemirst, mm?
P.S. Es vairs nemāku rakstīt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru