True love is a process not an event

Mans minka tumsā spīdina savas aces uz mani, kamēr es, negaidītas iedvesmas (vai arī pienākuma apziņas) dēļ sēžu uz grīdas un cītīgi rakstu visādus niekus datorā. Mazais, mīļais murmulītis, nudien.
Ak, jā, es jums silti iesaku noskatīties filmu (svētdien 17:00 LNT)

"Love

and
other disasters"

loved almost everything about it. (Pie vainas varētu būt mana tik tikko atklātā diezan lielā patika pret Britāniju Mērfiju un viņas visnotaļ jauko, piesmakušo balsi, kaut gan paņēma arī Talulas (? Tallulah) tēls.)
Cik dienas kakao ir dzerams, ja tas tiek turēts termosā?

It'smeagain

Piedodiet, es esmu bijusi slinka - un vēl joprojām esmu. Ar mani viss ir kārtībā (vairāk vai mazāk), pēdējo dienu laikā ir bijuši daudzdaudz negaisi - man pat sāk šķist, ka drīz no fobijas būšu veiksmīgi pārvietojusies uz vienaldzību.
Ak, jā, es sevi laikam beidzot mīlu. Ka tik nav par daudz.

Mans nepārprotami esošais ego vienkārši izdomāja, ka kādam no jums tomēr varētu interesēt, kas ar mani notiekās.

ņau! - murrr

Nu jā. Es jau kādu labu laiciņu esmu mājās patiesībā, un man jau sen noteikti vajadzēja saņemties kaut kā mazdrusciņ atstāstīt to, ko mēs tur īsti darījām, kā mums gāja un kādi mazi asinssūcēju bari dzīvo tur. Bet nē, es vel aizvien būšu slinka, jo..nolāpīts, man nāk miegs, bet aizmigt nevar.
Man ir diezgan liels prieks, ka mana vasara ir kļuvusi mazdrusciņ daudzveidīgāka, visnotaļ interesantāka, mazdrusciņ mīlīgāka & foršāka, kā arī naksnīgāka - nedaudz karstā laika dēļ, taču lielākoties tāpēc, ka saullēkts tagad ir arī mana atkarība.
Es tikai gribēju pateikt, ka man iet labi. :) Un tagad es iešu paskatīties, vai mamma ir atstājusi kādu upeni vai aveni un vai ērkšķogas jau gatavas (jā, laika izjūta un dārza pazīšana ir nedaudz iedragāta).

Nonsense; nothing, actually pt.2

Šobrīd man vairs nav bail braukt projām. Man diezgan daudz vairāk ir bail, ka nevienam es nepietrūkšu. Jā, laikam tomēr viņam (viņiem?) bija taisnība, ka.. Nu jā, šeit vajadzētu sekot nelielam paskaidrojumam, par ko viņam (viņiem?) bijusi taisnība, taču es šo domu nespēju šobrīd noformulēt tā, lai tā tiešām ietvertu tikai to jēgu, kas teiktajā bija ielikta.
Nekas nav mainījies. Vēl joprojām ir debešķīgi jauki ripināties lejā pa kalnu, griezties uz riņķi vien, kamēr galva sareibst ļotiļoti, un skraidīt apkārt, ar izstieptām rokām uz sāniem, tēlojot lidmanšīnu. Un ziniet, šādas un jebkādas citas līdz dziļumiem nekaitīgas, nevainīgas un mazdrusciņ bērnišķīgas izdarības vēl joprojām liek patiesu smaidu uz manām lūpām.
Šonakt gulēšu māsas istabā, jo manējā vinila tapetes veido ļoti ciešas un (cerams) ilglaicīgas attiecības ar apmetumu. Un tieši tagad man šķiet, ka ir pienācis laiks doties gulēt. Rītā vēl daudz kas jāpaspēj, daudzi jāmēģina satikt..