Pārvākšanās.

Sveiciens tiem, kas joprojām kaut kādā mistiskā veidā palikuši man uzticīgi!
Pēc krietna, un es tiešām domāju krietna laiciņa, iedvesma un vēlme rakstīt atkal ir uzplaukusi manī. Taču izlēmu šoreiz sākt it kā no jauna. Šis blogs lai paliek atmiņām, piemiņai par pašu sākumu.
Esmu augusi. Nu jau rit 19. sezona manā dzīvē. Viss mainās, iet uz priekšu.
Un tādēļ lūgšu jūs, mani mīļie blog-patrioti, iemest aci (vai arī kādu citu ķermeņa daļu) manā jaunajā blogā! Pagaidām informācijas tur ir mazmazlietiņ, jo iedvesma uzradusies pavisam, pavisam nesen, taču ideju ir tik daudz, ka naktī nespēju gulēt. Tad nu.. gaidu jūs tur! :) Bet, ja nē, tad man tiešām bija prieks būt kaut mazmazmazītiņai daļai no Jūsu dzīves!

Ar cieņu,
Pūciņš.

Tējas krūzes un vīrieši

Tā, lūk, mazais. Ja tomēr Tev uznāk patiešām nepārvarama vēlme kādu mīlēt, vari tikpat labi mīlēt siltas tējas krūzi, tulpes ziedu vai gurķi. Tajos gan, es pieļauju, ir mazlietiņ vairāk ūdens. It's just more water of them to love, hehe.
Pēdējā laikā es neko nedaru, tāpēc arī laikam neko nerakstu. Taču pat vienkārši esot, es šausmīīīgi nogurstu. Un izgulēties arī nemāku. Protu vienīgi bezmērķīgi un nebeidzami izniekot laiku, atlikt izdarāmus darbus, turpinot pievienot arvien jaunus savam nepastāvošajam to do sarakstam. Nu jā, bet tāda nu es esmu.
Man šķiet, ka es sākšu ilgoties pēc tējas krūzes.. vai gurķa. Vēl nevaru izlemt.

Kirstena Torupa. Bonsai.

"Esmu neesmu pesimists. Esmu reālists. Brīvs ir tikai tas, kuram nav cerību. Kā budisti saka: "Cerēt nozīmē gribēt nebaudot, nezinot un nevarot." Nebaudot, tāpēc ka grib tikai to, kā pašam nav. Nezinot, tāpēc ka cerība vienmēr ietver sevī zināmu nedrošības devu. Nevarot, tāpēc ka neviens netīkos sev neko tādu, ko pats spēj sev sagādāt. Cerība ne vien noved mūs negatīvā stāvoklī, tā turklāt liek mums palaist garām tagadni. Aizņemti ar labākas nākotnes sarūpēšanu, mēs aizmirstam, ka vienīgā dzīvošanas vērtā dzīve un gluži vienkārši vienīgā dzīve, kas pastāv, ir tā, kas norisinās mūsu acu priekšā te un tagad."

Grāmata, kas laikam pamainīs nedaudz manus uzskatus, manu nostāju pret dzīvi. Laikam jau tieši tas, ko vēlējos - grāmata, kas vēstītu par citu, man svešu pasauli.