Man te jau sāka apnikt, kad uzdūros tekstam, kura dēļ es nedaudz aizdomājos un izlēmu uzrakstīt ko jaunu savā sen aizmirstajā blogā:
Mīlestība ir egoisms divatā.
Vai tiešām tā ir? Es nezinu, kas ir mīlestība, es nezinu, kāda tā ir. Cilvēkiem patīk domāt, ka pasaulē ir kāds, kas radīts tieši viņam/viņai. Tas taču izklausās tik vilinoši. Esat jūs divatā, ir pasaule, bet tā jūs vairs neinteresē, jo ir tas otrs pāris acu, ausu, roku, ir otra sirds, ir otra puse no Tevis, kuras dēļ Tu esi (vairāk vai mazāk) gatavs/gatava uz jebko. Mīlestība, manuprāt, balstās uz kompromisiem. Mēs esam gatavi ziedot kaut ko no sevis, lai tikai savu mīļoto varētu paturēt vēl ilgāk, iespējams, pat uz visu mūžu.
Bet kā atšķirt mīlestību no vienkāršas aizraušanās?
Galvā ir tik daudz domu, bet es nemāku viņas pierakstīt citiem saprotamā veidā.
Nolaupi mani.
