Tējas krūzes un vīrieši

Tā, lūk, mazais. Ja tomēr Tev uznāk patiešām nepārvarama vēlme kādu mīlēt, vari tikpat labi mīlēt siltas tējas krūzi, tulpes ziedu vai gurķi. Tajos gan, es pieļauju, ir mazlietiņ vairāk ūdens. It's just more water of them to love, hehe.
Pēdējā laikā es neko nedaru, tāpēc arī laikam neko nerakstu. Taču pat vienkārši esot, es šausmīīīgi nogurstu. Un izgulēties arī nemāku. Protu vienīgi bezmērķīgi un nebeidzami izniekot laiku, atlikt izdarāmus darbus, turpinot pievienot arvien jaunus savam nepastāvošajam to do sarakstam. Nu jā, bet tāda nu es esmu.
Man šķiet, ka es sākšu ilgoties pēc tējas krūzes.. vai gurķa. Vēl nevaru izlemt.

Kirstena Torupa. Bonsai.

"Esmu neesmu pesimists. Esmu reālists. Brīvs ir tikai tas, kuram nav cerību. Kā budisti saka: "Cerēt nozīmē gribēt nebaudot, nezinot un nevarot." Nebaudot, tāpēc ka grib tikai to, kā pašam nav. Nezinot, tāpēc ka cerība vienmēr ietver sevī zināmu nedrošības devu. Nevarot, tāpēc ka neviens netīkos sev neko tādu, ko pats spēj sev sagādāt. Cerība ne vien noved mūs negatīvā stāvoklī, tā turklāt liek mums palaist garām tagadni. Aizņemti ar labākas nākotnes sarūpēšanu, mēs aizmirstam, ka vienīgā dzīvošanas vērtā dzīve un gluži vienkārši vienīgā dzīve, kas pastāv, ir tā, kas norisinās mūsu acu priekšā te un tagad."

Grāmata, kas laikam pamainīs nedaudz manus uzskatus, manu nostāju pret dzīvi. Laikam jau tieši tas, ko vēlējos - grāmata, kas vēstītu par citu, man svešu pasauli.

Humph

THERE IS NO FORCE ON EARTH

MORE POWERFUL THAN THE WILL TO LIVE

Viens treileris, viena nejēdzīga diena ir nepieciešama, lai es atkal sāktu domāt par to, cik nožēlojami ir sēdēt šeit, gandrīz pavisam pilnīgā drošībā ar gandrīz visiem nepieciešamajiem līdzekļiem, lai iesāktu jebko, bez jebkādas sajēgas, ko iesākt kaut tikai šodien kaut tikai ar sevi vien.
Es varētu glābt pasauli, izstarojot uzticību un ļaujot cilvēkiem, kas nogājuši no pareizā ceļa, uzklausīt to, kas man sakāms par netaisnībām šajā pasaulē. Es varētu izglābt daļu cilvēces, kļūstot par ārstu un pašaizliedzīgi ziedoties savam darbam. Es varētu jebko, darot jebko, kas nepieciešams, lai to sasniegtu. Un Tu arī, mans mīļais draugs.
Bet tā vietā, lai ietu un kaut ko darītu, es sēžu un domāju. Pārāk daudz domāju, pārāk maz daru.

Man šķiet, ka šī būs viena no tām dienām, kuru es gribēšu no sava gada izmest kā noplēšamā kalendāra lapiņu. Vēl vienu dienu esmu zaudējusi, paliekot turpat, kur esmu, kamēr Zeme apgriežas ap savu asi. Vēl vienu dienu esmu zaudējusi, lai izdarītu to, kas man šajā dzīvē ir jāizdara.

Un Tu? Ko Tu šodien izdarīji, lai neizniekotu vienu savas dzīves dienu?