Čau, pūkainīt!

Man ir vismīļākais kaķītis pasaulē. :]

Kad šorīt pamodos, man bija milzīgs slinkums celties augšā no gultas un plīša lācītim arī vēl gribējās manu kompāniju, tāpēc es vienkārši ar aizvērtām acīm gulēju, silti ierakusies segās, un austiņās klausījos visnotaļ pozitīvu mūziku. Šādi biju nogulējusi apmēram pusstundu, kad mazais brīnums ieleca manā gultā un steidzīgi, steidzīgi piegrūda savu silto, mīksto galviņu pie mana aukstā deguna, izdvešot savu vairāk kā piemīlīgo "murr"-veidīgo skaņu. ^^ Vairāk šādu, mazliet mīļu momentu vajadzētu dzīvē visiem-visiem Jums un mums! :]
Iespējams tieši šāda dienas iesākuma dēļ, man ir uznācis nekaunīgi mīlīgs lācīš-noskaņojums. Jūs visi esat pūkainīši (ar vienu izņēmumu, kurš ir Nellija) un es jūs visus gribētu nohagot līdz mīlīgam pagurumam! :] Varbūt tā vienkārši ir pret reakcija ļoti neforšai ignorēšanai un tizlai atbildēšanai, bet man vienalga. Kaut tikai šis pūkaini mīlīgais garastāvoklis ar mani paliktu vēl kādu laiciņu. ^^ Viss ir tik, tik..

AWW ^^

Šobrīd kaut kur pasaulē (un Liepājā) dzimst daudz, daudz aww, un es ļoti ļoti ceru, ka šis ieraksts kaut vienā vietā lika Tev, pūkainīt, pasmaidīt. :]

Kanēļ-buču-lācis Tev!

Ak, Ziemassvētki!

Šogad viss kaut kā ne tā kā parasti. Lejā nav eglītes, kurā deg zilās eglīš-lampiņas un karājas sudrabotās eglīš-mantiņas, nav arī piparkūku, kuras es šobrīd varētu iet un izzagt no bļodas.. Šogad nav īsti tās noskaņas man, bet vismaz dabūju dāvanu, par kuru spēju mīļi paņirgāties.
Es nevarēju izdomāt, ko gribu no māsas un viņas drauga, tāpēc teicu, ka vēlos čības. Tās es arī dabūju. Ar čībām viss daudz maz kārtībā - izskatās normāli, nespiež, ir siltas..tikai, ja tās būtu bikses, tad katrā starā varētu iebāzt divas kājas. Rezultātā pa trepēm iet ir tā jauki - sajūta kā ar slēpēm, jo pēdas forši viņās klejo.
Vispār, es jūtos kā pirmklasīga omīte-kaķu sieva. Es sēžu, skatos Koru karu Ziemassvētku lielkoncertu, un vienīgā dzīvā radība, kas vēl bez manis ir iekšā, ir kaķis. Lai ar to nebūtu gana, man sāp, kad es taisu wtf sejas izteiksmi. Katru reizi, kad es cenšos to darīt (un šodien/šovakar šādi centieni bija daudz), man briesmīgi nejauki sāp galva. Kaut kāda dīvaina slimība - katru dienu kaut kāds cits simptoms parādās jau esoša simptoma vietā.
Tikko atklāju, ka esmu nenormāli blonda. Es jau kādu laiku brīnos, kur palikusi iespēja mainīt fontu, burtu lielumu. Kaut kā neforši arī, ka tad, kad uzliek, piemēram, slīprakstu, parādās kaut kādi span. Kļūdas pēc nospiedu "Sastādīt" un mini nu 3 reizes, kas notika..
Labi, jābeidz būt šodien blondai.
Lai Tev, atšķirībā no manis, būtu Ziemassvētku noskaņa, eglīte un piparkūkas!

Priecīgi Ziemassvētki klāt?

Es nezinu, kas tas ir, iedvesmas trūkums, gribasspēka vājums vai vienkāršs slinkums, bet es nespēju normāli uzrakstīt to, kas notiek manā galvā.

Sēžu un skatos jau nezin kuro lapu ar plīša lācīšu attēliem. Nevaru no viņiem atrauties. :]
Nedaudz tizls noskaņojums. Kāds cilvēks pēdējā laikā sācis krist uz nerviem vairāk kā parasti..un daudz, daudz smagāk piedevām. Laikam nespēju izsekot viņa garastāvokļa un viedokļa maiņām. Bez tam, ir brīvlaiks, bet es jau esmu slima. Mana imunitāte ir graujoši precīza.
Sniegs sniegaini snieg un no grāvja, kas atrodas manā "nolādētajā" rajonā, ugunsdzēsēji izvelk autobusu.

P.S. Priecīgus Ziemassvētkus! ^^

How close is close enough?

Tu stulba esi?
- O jā.