Miegs, miedziņš. Sniegs, sniedziņš.

Sapņi silda sirdi, sega silda mūžam nosalušo ķermeni. Bet es nevaru izgulēties. Miegainība iztukšo, atņem visu. Vakar gāju gulēt pirms vienpadsmitiem (mamma teica, ka neviens ārsts nepalīdzēšot, ja es gulēt iešot pēc vienpadsmitiem). Nekāda labuma, ja godīgi, jo aizmigu tāpat ap pusnakti.

Kamēr es neesmu gultā, liekas, ka tūlīt, tūlīt iekritīšu ar seju zupas šķīvī, bet, kad ierāpjos gultā un iekārtojos, miegs pazūd. Ellīgi smieklīgs dzīves jociņš, jā.
Vakardien sasniga liela sniega kārta. Tagad kupenas ir krietni pāri jostai. Mani māc bažas par peļķēm, kas radīsies, kad tas viss nokusīs. Jāatsāk rūpīgi gumijnieku meklējumi. Tas tā, note to self stilā. :smiekliņš:

Memorīz

Man ļoti patīk atcerēties bērnudārzu, kad bez jebkādiem aizspriedumiem un kautrības varēju runāties ar savu gultas biedru par šo, to un neko. Kopīgā izģērbšanās līdz apakšveļai un mudīgā lēkšana gultās, kas, izvilktas no skapja, stāv viena otrai galā, nenoklustošā murdoņa, līdz attopies, ka esi aizmigusi. Pēc diendusas vienmēr bija launags. Nez kāpēc deguns sajūt mannā putras smaržu..

Atceros mūsu spēļu mājiņu bērnudārza pagalmā. Kā mēs tur visi skrējām un ķērām labākās mantiņas, kā spēlējām klusos telefonus..Uhh. Atceros arī ziemu, kad ārā iešana bija kaut kas ūber-īpašs. Tad mēs cēlām sniegavīrus un spēlējām hokeju.
Atceros, kā tas pats gultas biedrs vēlāk atzinās mīlestībā man un manai māsai. Tad tas nelikās ne dīvaini, ne baigi īpaši.

Strīdi bija galīgi muļķīgi. Vienu dienu mums lika sūtīt vēstules, tikām sadalīti grupās un mana labākā draudzene bija citā grupā, tāpēc es uzreiz pieņēmu, ka viņa sūtīs vēstulīti tieši man. Tikai tāpēc, ka viņa tā neizdarīja, es uz viņu briesmīgi apvainojos. Taču nākamajā dienā (ja ne pat pēc diendusas vai kādas ēdienreizes) mēs jau atkal staigājām visur kopā divatā, jautri čalojām un spēlējāmies kopā ar lellēm.
Tajā vecumā viss bija vienalga, mēs dzīvojām mirklim, nevis dienai, mēs dzīvojām paši sev. Tagad atceroties tas viss šķiet tik dīvaini! Tik daudz kas ir mainījies: uzskati, uzvedība.. Jāatzīst, ka dažas lietas nav mainījušās: strīdi vēl aizvien ir debešķīgi muļķīgi un es neesmu kļuvusi diži mazāk naiva.

Čau, pūkainīt!

Man ir vismīļākais kaķītis pasaulē. :]

Kad šorīt pamodos, man bija milzīgs slinkums celties augšā no gultas un plīša lācītim arī vēl gribējās manu kompāniju, tāpēc es vienkārši ar aizvērtām acīm gulēju, silti ierakusies segās, un austiņās klausījos visnotaļ pozitīvu mūziku. Šādi biju nogulējusi apmēram pusstundu, kad mazais brīnums ieleca manā gultā un steidzīgi, steidzīgi piegrūda savu silto, mīksto galviņu pie mana aukstā deguna, izdvešot savu vairāk kā piemīlīgo "murr"-veidīgo skaņu. ^^ Vairāk šādu, mazliet mīļu momentu vajadzētu dzīvē visiem-visiem Jums un mums! :]
Iespējams tieši šāda dienas iesākuma dēļ, man ir uznācis nekaunīgi mīlīgs lācīš-noskaņojums. Jūs visi esat pūkainīši (ar vienu izņēmumu, kurš ir Nellija) un es jūs visus gribētu nohagot līdz mīlīgam pagurumam! :] Varbūt tā vienkārši ir pret reakcija ļoti neforšai ignorēšanai un tizlai atbildēšanai, bet man vienalga. Kaut tikai šis pūkaini mīlīgais garastāvoklis ar mani paliktu vēl kādu laiciņu. ^^ Viss ir tik, tik..

AWW ^^

Šobrīd kaut kur pasaulē (un Liepājā) dzimst daudz, daudz aww, un es ļoti ļoti ceru, ka šis ieraksts kaut vienā vietā lika Tev, pūkainīt, pasmaidīt. :]