Šķiet, ka visu mūžu varētu sēdēt uz sasilušajām flīzēm, tā arī nekad neuzvelkot neko nopietnāku par naktskreklu, biksēm un vecajiem šūziem. Vienkārši klausīties, kā bites rosās tulpju ziedos, vērot, kā kaķītis liek ķepiņu pēc ķepiņas, nākdams uz manu pusi, un spēlēties ar taureņiem, kuri sēžas uz rokām.Stundām ilgi uz flīzēm zīmēt. Tikai trūkst krītiņu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru