Slapjums

Līst jau otro dienu pēc kārtas. Nu labi, tagad nelīst, bet ārā ir pietiekami slapjš, lai jebkurš, kuru es aicinātu spēlēt volejbolu, mani pasūtītu pāris mājas tālāk (un ne tikai).
Vakar vakarā man bija daudz,daudz,daudz ideju, ko šodien darīt. Šodien man ir bezgalīgs slinkums kaut kam ķerties klāt. Slinkums pat nomāc uzmācīgās (& nevajadzīgās) domas, par ko es arī tam esmu pateicīga. Taču viennozīmīgi man labāk patīk nedomāt, kamēr es kaut ko daru nevis nedaru.
Šodien atkal noskatījos filmu, atkal bija mindfuck, kas saistīts ar kādu dziesmu. Šoreiz gan patīkamāks - tagad es esmu atguvusi vēl vienu ļotiļoti jauku & sen zināmu dziesmu, jā. Es pat vēl vārdus atceros!
Ehh, atmiņas, jā. Runājot par tādām, kaut kā ik pa laikam es atceros bērnudārzu. Piektdien, kad biju izlaidumā, pēc ilgailga laika atkal redzēju savu bērnudārza labāko draudzeni, un tā nu mēs tagad gremdējamies atmiņās par manām lācīšu kladēm un viņas nevēlēšanos sūtīt man vēstuli.

Ņemu!

Beidzot jūtu, ka brīvlaiks sācies. Spontānie 'Ejam ārā?', non-stop volejbols vakaros (un ne tikai) un regulārā pēdu atmazgāšana no smilšu dzelten-sarkan-oranžās krāsas.

Man kaut kā sāk likties, ka esmu pazaudējusi to daļu no sevis, kas tik jauki un forši spēja te kaut ko ierakstīt.

Otrā brīvlaika diena

Jūtos nedaudz izmesta no visa - nolādētais bioloģiskais pulkstenis neļauj gulēt ilgiilgi, darīt galīgi nav ko un smadzenes, acīmredzot pamatīgi pieradušas pie domāšanas, nebeidz dzenāt visādas domas pa galvu. Bet laikam jau ir labi tā, kā tagad ir. Pieradīšu vai mainīšu - tad jau redzēs.
Uz mani spēcīgi iedarbojas visādi nejauki likumi (dzīves nesmukie jociņi). Sākās brīvlaiks - saradās mākoņi un lietus. Būtībā esmu spiesta sēdēt četrās sienās..vismaz tā es mierinu sevi un nedomāju, ka esmu tā saucamais couch potatoe (atceros, kā pirms gada vai diviem smējos par šo apzīmējumu angļu valodas grāmatā). Ehh, egoisms un patmīla. Šorīt domāju būt beidzot jauka un apēst mammas pirkto biezpienu (kurš, starp citu, man ļoti garšo). Parasti ir tā, ka tas nostāv savu derīguma termiņu ledusskapī un pārtop pankūkās. Gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr.
Nu jā, šķiet, ka no šī ieraksta var ļoti labi saprast, ka šī jau nu nav ideālā vasara. :sad face:

We can make it perfect together. :>