Bezdarbība

Brīvlaiks, brīvlaiciņš. Nu kāpēc viņš ir tik bezdarbīgs? Man nav nekādu plānu, es vienkārši sēžu virtuvē (un visu laiku ēdu ēdu ēdu), guļu uz dīvāna pie televizora vai sēžu šeit pie datora un kaut ko cenšos uzrakstīt. Tagad saprotu, kāpēc daļa no manis baidās no mazā cipara 9.
Vakar es jutos slikti, un no manas mājas varēja redzēt, kā vēl viena dvēsele ceļo uz debesīm. Mamma atnesa kolu (labākās zāles pret vēdergraizēm līdzās Skittles, jājā), un tad es mizoju kartupeļus. Viņa nesaprot, kā es tā varu. Kad viņai esot slikti, viņa nevar un negrib neko darīt - tikai gulēt gulēt gulēt. Es tā nevaru. Vismaz ne ilgstoši, jo bezdarbība mani nomāc. Nav jau arī tā, ka es visu laiku skrienu un kaut ko daru. Nebūt ne. Man patīk arī paslinkot. Slinkošana vismaz ir kaut kāda darbība, bezdarbība tāda nav. Dzīve jau nekļūst garāka, tāpēc dari, kamēr vari!
Nu jā, un varbūt pienāks tāda diena, kad manā blogā dižosies manis uzņemtās bildes.