Don't believe everything happiness says

Man pretī nāca maza sejiņa, smaidot zilajām acīm un lūpām, kuras notraipītas ar plombīra saldējumu. Pasmaidu.
Bet šodien cilvēki pārvietojas rindās, kolonnās. Dīvainības nekad nemirst, mm?
P.S. Es vairs nemāku rakstīt.

Hmm

Vai vakara nogurums var izraisīt svārstīgu emocionālo pagrimumu?

18 days remains.

Vakardienas vakara pasaciņa

Aiz loga līst. Ir pagājušas knapi desmit minūtes, kopš esmu gultā, bet šķiet, ka vāļājusies esmu vismaz pusi no nakts. Es klausos, kā lietus lāses sitās pret bleķa palodzi otrpus logam. Uz jumta izveidotās peļķes ar skaļu "pļek" izšķīst pret flīzēm. Es klausos, klausos un lēnām grimstu miega valstībā.

Tobrīd man šķita, ka šonakt gulēšu slikti - tā arī bija. Esmu gulējusi vairāk kā parasti, bet vēl joprojām gribas palīst zem sedziņas, satīties tajā un sapņot jaukus sapņus. Miegainības vaininieks varētu būt arī šodienas mākoņainīgums. Pēdējā laikā arvien vairāk domāju, ka pasaule ir tikai viena liela debesmannas bļoda, kurā mēs visi esam savā ziņā iesprostoti.

Šodiena būs bezgala nejēdzīga diena, jā.