Tēja-tējiņa.

Atkal rudens ir atnācis apgleznot Latviju. Ārā pēc divu dienu pauzes turpina spēcīgi līt un pūst auksts vējš, kas to vien dara, kā bojā frizūru un veic fizisko teroru lietussargam, kā arī padara rokas viegli zilas (šodien aizmirsu cimdus, kuri, starp citu, jau ir cauri). Īstenībā forši laikapstākļi, ja ir iespēja visu dienu pavadīt iekštelpās vien ļoti minimālu laiku pavadot ārā. Lasīšanas, tēju un kūpēšanas laiks. Tā vien kārojas pāris dienas pavadīt istabā ar daudz daudz tējas tasītēm, marshmallowiem, kas tiek cepti uz irbulīšiem virs ploškiņu dotās liesmas, otām & krāsām, lasāmo grāmatu un siltas segas. Ņarr, būs jānoorganizē šāds pasāciens vienatā, divatā vai trijatā.
Bet šodien, vācu valodas stundā tapa mans parakst-dzīvnieciņš, kas manā gadījumā nav gluži dzīvnieciņš. Tas viss sākās ar nejaušu gliemeža uzzīmēšanu uz zaļās dzēšgumijas, tad es garlaikojoties gliemezim uzsūtīju negaisu un beigās sāku vienkārši zīmēt lietu. Vismaz kāds labums no vācu valodas.

Gribu, lai rīt nav liela vēja - došos fotografēt pasauli peļķēs.

Kur ir mana iedvesma?

Sasodīts, es jau nedēļu pilnīgi neko nevaru uzrakstīt! Atceros, ka vairākas reizes esmu mēģinājusi kaut ko rakstīt, bet tā arī tas nekad nav ticis publicēts. Varbūt pie vainas ir pēdējā laika domas par revolūciju miesās, garā un skapī (istabā arī, bet par to man nav vairāk jādomā).
Šobrīd sēžu un klausos Buddy Guy & co un jūtos labi. Not exactly what I was planning for this evening, but I like to spend my time like this. Uz klavierēm stāv iegādātā grāmata ar blūza nošu ripiņām. Tā sola daudz daudz darba tuvākajā nākotnē un iespēju organizēt blūza vakaru kādreiz pie manis ar marshmallowu cepšanu kamīnā. Ah, ideas, ideas..bet to realizācijai vajag abpusēju interesi un vēlmi sadarboties.
P. S. Uzdāviniet kāds man disku ar blūzu.

Nolādētie cepumi!

Šodien es žāvēju krekliņu ar fēnu, jo tas bija vēl pietiekoši slapjš tad, kad man jau to vajadzēja vilkt. Jauki! Caciskā pieredze pieaug.
Vārās piens un tā mestie burbulīši stājas gar metāla kastrolīša malām. Elīna salauž šokolādi gabaliņos un iemet pienā, to maisot ar olu kuļamo rīku. Šokolāde ātri izkūst karstajā pienā, un tas tiek ieliets divās manās mīļākajās krūzītēs. Paciņa ar marshmallow-iem sāk iztukšoties un mazie, baltie radījumi peldās karstajā kakao. Tie ļoti ātri kūst, tāpēc paspēju apdedzināt mēli, vēloties tos baudīt pirms tie pazūd. Izdzērušas kakao, mēs dodamies uz otro stāvu, kur, klausoties klaviermūziku, Elīna šuj auskarus. Mans tiks pabeigts citreiz, jo tieši šorīt viņa ir izņēmusi īstos āķīšus, kas būtu piemēroti auskaru ievietošanai tuneļos..bet vai nav vienalga! Vismaz tiek apsolīts, ka mēs vēl tiksimies. Ar šo domu prātā es atvados no mademoiselles Elīnas un dodos mājās, lai novietotu samta žaketīti atpakaļ uz pakaramā savā skapī..

Meet the Marshmallow!