This is it

Vēl viens gads skolā pabeigts. Priekšpēdējais vasaras brīvlaiks - skan nedaudz biedējoši. Es (mēs) pieaugam, atlicis tik maz laika, lai varētu tā vienkārši baudīt dzīvi. Skumjākais ir tas, ka tagad, kad es to drīkstu darīt (īpaši) nekaitējot savai dzīvei, es to nedaru. Jāmainās, bet vai es mainīšos?

Vēl šī mēneša sākumā es gaidīju, kad beidzot atplauks kokiem zaļās lapas, tad ar nepacietību gaidīju ķiršu ziedus, tad ceriņus.. Tagad tas viss ir te (ķiršu ziedi vairs nav), un es ilgojos pēc vasaras - pēc zemenēm, svaigu piparmētru tējas, silta ūdens ezeros/jūrās/upēs un vēl dažiem sīkumiem.

Nebeidzama vāļāšanās pa gultu no rītiem (dienvidū?), nekā nedarīšana 24/7 ir oficiāli sākusies.

Priekšpēdējais vasaras brīvlaiks. Enjoy & don't forget to

L O S E - Y O U R - M I N D!

Failblog

Pēdējā laikā laiciņš ārā ir ļoti ļoti jauks. Bet, lai atsvērtu ārā valdoši idilli, es esmu kļuvusi šausmīgi-briesmīgi neveikla. Nekas man rokās neturas, viss man krīt, visu laiku es fail, reizēm es krītu (jā, tagad man ir nedaudz uzpampusi mugura un skaista, pusotra sarkana švīka turpat blakus - skaistums pārākais!), krūzes no plauktiem pašas veļās ārā un bumbas pašas lido pāri kaimiņu sētām.
Nu jā. Stulbi man? Nu nezinu, nezinu. Drīzāk jau stulbi tiem pārējiem - vairāk neveiklums iet uz āru, nekā vēršas pret mani. :ļauns smīniņš:
Es kaut kā ne par to gribēju runāt (laikam), bet tagad galīgi nezinu, ko citu lai pastāsta, hmmm.
P.S. Ceturtdienas noteikti nav manas dienas.

Don't believe everything happiness says

Man pretī nāca maza sejiņa, smaidot zilajām acīm un lūpām, kuras notraipītas ar plombīra saldējumu. Pasmaidu.
Bet šodien cilvēki pārvietojas rindās, kolonnās. Dīvainības nekad nemirst, mm?
P.S. Es vairs nemāku rakstīt.

Hmm

Vai vakara nogurums var izraisīt svārstīgu emocionālo pagrimumu?

18 days remains.

Vakardienas vakara pasaciņa

Aiz loga līst. Ir pagājušas knapi desmit minūtes, kopš esmu gultā, bet šķiet, ka vāļājusies esmu vismaz pusi no nakts. Es klausos, kā lietus lāses sitās pret bleķa palodzi otrpus logam. Uz jumta izveidotās peļķes ar skaļu "pļek" izšķīst pret flīzēm. Es klausos, klausos un lēnām grimstu miega valstībā.

Tobrīd man šķita, ka šonakt gulēšu slikti - tā arī bija. Esmu gulējusi vairāk kā parasti, bet vēl joprojām gribas palīst zem sedziņas, satīties tajā un sapņot jaukus sapņus. Miegainības vaininieks varētu būt arī šodienas mākoņainīgums. Pēdējā laikā arvien vairāk domāju, ka pasaule ir tikai viena liela debesmannas bļoda, kurā mēs visi esam savā ziņā iesprostoti.

Šodiena būs bezgala nejēdzīga diena, jā.