Ļaut iztraucēt

Gulēt uz šūpolēm un ļaut vējam matos spēlēties, pārāk ātri atņemot 80% no ķermeņa siltuma. Skatīties debesīs un nekustēties.
Bet ir arī bezgala jauki lasīt uz zaļā soliņa zem vecmāmiņas istabas loga un ļaut sevi iztraucēt murrājošam, melnbaltam brīnumam, kas, izlaižot nadziņus baudpilnā laimē, pamanās kutināt ceļgalus.
Reizēm ir vienkārši jāļauj kādam iztraucēt.

Šūpoles

Vakardiena bija jauka, jauka, jauka. Ar divriteni un labu kompāniju izbraukāju teju visas skaistās vietas Siguldā.
Bet kāpēc šūpoles izskatās vientuļas un gandrīz visās bildēs ir tukšas? Vakarā šūpolēs ir ļoti jauki. It īpaši tad, ja ir cilvēki, ir sarunas, ir zvaigznes un mūzika. Sen tā nebija traucējusi lampu gaisma.

Un šodien tik daudz, kas jāpadara, ka nemaz nezinu, ar ko sākt.

Siltums

Man nepatīk gaidīt cilvēkus. Tas man liek domāt visādas nejaukas domas par to, ka es esmu vienīgā muļķe, kurai nav nekā labāka, ko darīt, un kura ar prieku dodas uz satikšanos un baidās nokavēt. Es pat ar savu vēl piecas minūtītes ar kaķīti uz puncīša-bremzēšanu tur biju ašāk par viņu. Un jā, es dzīvoju otrā pilsētas pusē, kamēr viņam būtu jāpieceļ sava pakaļa un jāpārvieto tā prezīci 3 mājas tālāk.
Doh. Nu jā, bet toties šodien es pirmo reizi šajā pavasarī sēdēju uz soliņa un izjutu lietu. :supersmaidīgais smaidiņš: Šodien uzvilku arī savu zilo mēteli - vajag krāsas apkārt, jājā, beidzot ir tik silts, lai es varētu mierīgi ar mētelīti aiziet tālāk par dzelzceļa staciju. Vairs tikai 9 piektdienas līdz vasarai. Vairs tikai 9 piektdienas..