Man šobrīd gan nav īpaši labs gara stāvoklis, bet vajadzētu tā kā iesākt ar ko pozitīvu, vai ne?
Es šodien daudz domāju par jūru. Pēdējo reizi, kad biju kaut kur tuvumā kam līdzīgam, bija Jāņi. Nē, es Jāņus nesvinēju pie jūras, bet tur bija priedes un sajūta vispār tik jauka, ka brīžiem likās, ka tur, aiz tās pļavas, aiz tā meža, noteikti šalc jūra. Tā gan nebija, bet man tik un tā patika šis superpozitīvais pasākums ar visiem jaukajiem cilvēkiem, no kuriem man sākumā bija ļoti bail (es esmu sasodīti kautrīga). Es cerēju Jāņus tā kā atkārtot arī šī mēneša pēdējā dienā, bet..tas mūs aizved pie anti pozitīvā un pie mana nejaukā noskaņojuma. Par to tagad nevajag runāt, jo es cenšos sākt uz pozitīvas nots.
Tātad jūra..Es šodien, guļot uz batuta un klausoties jūras šalkoņu dziesmas sākumā (Oasis - Champagne Supernova) centos "atvilkt" jūru pie sevis. Es centos atcerēties, kā smaržo jūra, dziļi elpojot gaisu caur degunu un cītīgi domājot par jūras sāļo gaisu. Man gandrīz izdevās sev iegalvot, ka pēdas šobrīd skalo neatlaidīgi viļņi un ka smiltis lien tikko izmazgātajos matos un pidžambiksēs (tas bija rīta pusē). Manu aizbēgšanu no realitātes iztraucēja pēkšņa un neapzināti atsaukta atmiņa par kumelītēm, tāpēc jūras gaisu nomainīja kumelīšu spēcīgā smarža un es atgriezos atpakaļ realitātē uz batuta.
Vēlāk vakarā apjautu, ka tā nav jūra, kura man pietrūkst..bet par to, kas man pietrūkst - citreiz, jo, jau trešo reizi cenšos pati sev iestāstīt, ka viss jāiesāk pozitīvi. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru