Nespēju nepadalīties.

Ir pāri pusnaktij, bet man miegs vēl nenāk, tāpēc nolemju pavadīt jauku vakaru, skatoties zvaigznēs. Taisot kakao, pirmo reizi gandrīz uzvāru pienu mikroviļņu krāsnī, taču kakao sanāk ļoti garšīgs un saldāks, kā parasti. Karstais dzēriens dziest uz palodzes pie plaši atvērta loga, kamēr es sēžu uz palodzes. Uz soliņa, kas atrodas netālu no manas mājas, sēž divi vīrieši un runā. Es īsti nezinu, par ko, bet man liekas, ka par politiku. Vienam no vīriešiem ir ļoti jauka, skanīga balss, kurā nolemju kādu laiku paklausīties, vērojot zvaigzni, kas virs pamestās mājas spīd īpaši dzelteni. Patīkamo balsi dzirdu aizvien mazāk - laikam sarunu "pārņēmis" otrs, klusāk runājošais vīrietis. Nu neko, vēlos klausīties mūziku, tāpēc aizeju pēc telefona austiņām, pa ceļam ieskrienot šeit, lai padalītos ar sava vakara noskaņu. Austiņās man skan pēdējo dienu mīļākā mūzika (ģēnijdziesmas no Oasis) , un, dzerot kakao, es baudu jauko vakaru. Nespēju saprast, vai kļūst tumšāks, gaišāks vai paliek tāds pats, taču liepās pretī manam logam parādās dažādi tēli. Redzu lācīti, gorillu un zirgu, kas pacēlies pakaļkājās. Gorillai parādās rokās kaut kas līdzīgs raķetei un zirgs iegūst balerīnas cienīgus svārciņus (man ir ļoti jauka iztēle). Aizdomājusies par.. nu, Tu jau vari nojaust, par ko gan es varētu domāt, es pie atvērtā loga sēžu līdz pat pusdiviem. Noteikti kāda nakts jāpavada uz batuta.